2021-12-08

Tumša dzīve

Autors Kokhob Mului Yemesgen Gebreyohannes

1997-05-07

Es tevi saucu par "Mistiru", un tas amharu valodā nozīmē noslēpums, un es tevi saucu par Mistiru, jo es tev pastāstīšu kaut ko, ko nekad neesmu teicis nevienam citam, tāpēc es tev pastāstīšu par saviem noslēpumiem.

Sveika Mistij!

Šodien esmu domājusi pastāstīt par savu skumjo un garlaicīgo dzīvi. Tagad es sēžu tumšā un netīrā cietuma istabā. Es sēdēšu cietumā 25 gadus. Tagad sēžu un gaidu, kad beigsies laiks. Bet laiks ir ļoti garš, un tas drīz nebeigsies. Es nevaru aizmirst visu, kas ar mani ir noticis, manas asaras, savus saspringtos, vientuļos un tumšos laikus. Man tagad ir 28 gadi, un es esmu ļoti slims un vīlies, jo mans dzīvesstāsts ir ļoti skumjš un dīvains. Es nesaprotu, kāpēc ar mani ir notikušas skumjas lietas.

1999-01-04 Mana dzīve

Sveika Mistij!

Atvainojiet, ka nevarēju turpināt stāstīt. Man bija nedaudz slikti, tāpēc es biju slimnīcā. Starp citu, mani sauc Nafkot, un es esmu no Etiopijas, kas atrodas Āfrikā. Mēs bijām zemnieki un dzīvojām nabadzīgā un mazā pilsētiņā Awasa, kas atrodas Etiopijā. Mēs nevarējām atļauties nopirkt to, ko gribējām, un mēs audzējām dārzeņus, piemēram, tomātus, kukurūzu un miežus.

- Cik forši tu domā, vai ne?

Lai gan bija grūti augt, un mums viss bija jādara ar savām rokām, jo nebija automātisku resursu, ko izmantot, kad audzējat Zviedrijā. Bet mums bija arī tik maza saimniecība, tāpēc mēs nevarējām pārdot dārzeņus un dabūt naudu, kā to darīja lielākā daļa cilvēku pilsētā. Mums bija maz dzīvnieku, kurus es ļoti mīlēju. Es biju gudra un skaista. Vienīgais, ko mani vecāki vēlējās, bija, lai es apprecēju pilsētā bagātu vīrieti, lai viņi būtu bagāti un augstu novērtēti, bet es to negribēju.

Man bija divas draudzenes, vārdā Lomi un Veronika, kuras labprātāk apprecētos, nekā beigtu skolu un iegūtu izglītību. Bet es vienmēr gribēju iet skolā kā zēni un kļūt par labāko ārstu pilsētā. Bet meitenes to nedrīkstēja darīt, jo skolas lietas nebija meitenēm, tika izlemts, ko meitenes un zēni drīkst darīt un ko nē. Zēniem bija jāiet uz skolu manā dzimtenē, bet mēs, meitenes, nedrīkstējām iet uz skolu, pat ja mēs to gribējām. Mēs, meitenes, nesaņēmām lēmumu, mums bija jāsēž virtuvē un jātīra māja. Tāpēc man vienmēr bija skumji. Es vienmēr domāju, cik negodīgi tas ir manā dzimtenē.

Visi mani draugi bija apprecējušies Avasas pilsētā, un man bija tikai 14 gadi, taču mani vecāki vēlējās mani apprecēt tāpat kā manus draugus. Es gribēju, lai kaut kas notiktu, lai mani vecāki aizmirstu domu par mani apprecēt. Es mēdzu slēpt un zagt no bibliotēkas grāmatas par medicīnu un tad gāju uz mežu un izlasīju visas nozagtās grāmatas. Tad es daudz uzzināju par ārsta profesiju. Grāmatas nozagu, jo meitenēm bija aizliegts ienākt bibliotēkā un aizņemties grāmatas. Tā bija dīvaina kultūra manā dzimtenē, kur sievietes tika nomelnots jau no mazotnes. Beidzot notika šausmīgs notikums, ko biju vēlējusies.

Mēs varam turpināt nākamnedēļ vai nākamgad.

Ardievu Mistir!

2000-01-21 Karš manā dzimtenē un Lībijā

Etiopijā notika karš, un dzīve mums kļuva ļoti grūta. Tad mums vajadzēja aizbēgt no Etiopijas, un pagāja ilgs laiks, lai aizbēgtu uz Lībiju. Mums toreiz nepaveicās. Mūs noķēra daži vīrieši no Lībijas, kuriem bija melni mati un lakats ap seju. Mēs skrējām, bet viņiem rokās bija ieroči, un mēs bijām tik nobijušies, ka nevarējām pakustēties. Viņi mūs aizveda uz cietumu, kur savāca visus noķertos bēgļus un gribēja, lai būtu jāmaksā nauda. Viņi mums teica, ka vēlas 1 miljonu naudas, pretējā gadījumā viņi mūs nogalinās. Mana tante dzīvoja ASV un bija bagāta, tāpēc mēs cerējām, ka viņa mūs atpirks bez maksas. Viņa bija vienīgā cerība, kas mums tajā laikā bija. Cilvēki tur bija ļoti mazi un veci, un man viņu bija žēl. Nebija ne ēdiena, ne ūdens, ne gultas, ne tualetes. Es raudāju, un mans brālis Alekss bija neapmierināts ar vīriešiem un dusmīgā balsī teica:

- Kādi cilvēki jūs esat? Izved mūs no šejienes, tūlīt! Jūs nogalināt cilvēkus naudas dēļ, kā arī vēlaties, lai cilvēki tic tai pašai reliģijai kā jūs.

Tad atnāca garš vīrietis ar tumšu masku uz sejas, un viņam bija ļoti tumša un biedējoša balss. Viņš teica:

- Aizver muti, trakais imigrants!

Vīrietis izņēma ieroci un manu acu priekšā nogalināja manu brāli.

Es un mana ģimene kliedzām:

– NOEEEEJJJ NOJJ ALEX CEĻAS LŪDZU, CEĻAS!!!!!! LŪDZU CEĻAS!!!

Kad es jums to stāstu, šķita, ka tas notiek tagad. Ir ļoti grūti redzēt, kā tavs brālis mirst tavu acu priekšā.

Es vēlos, lai tas būtu sapnis. Man bija tik bail, un mēs daudz raudājām. Viņi mums teica, ka, ja mēs neapklusīsim, viņi mūs visus iznīcinās. Mana mazā māsa Fijori un mani vecāki bija nobijušies un nobijušies. Viņi paņēma manu brāli manā acu priekšā un iemeta lielā bedrē uz zemes. Manas dusmas ir neaprakstāmas, es tās neticami ienīstu.

Es nevaru rakstīt vairāk, kungs, manas sajūtas tikko pamodās, un man joprojām ir nedaudz grūti dalīties.

Uz redzēšanos!

2010-07-09: Ļaunprātīgi vīrieši

Čau!

Labrīt Mistir. Tas bija sen. Es biju gandrīz aizmirsis par tevi, bet es joprojām vēlos turpināt stāstīt par notikušo. Pēc tam, kad stāstīju par brāļa nāvi, es sāku atcerēties visu, kas notika Lībijā. Tāpēc es pavadīju slimnīcā gandrīz sešus gadus, bet joprojām nejūtos labi. Nežēlo mani, jo tagad esmu pie tā pieradis, tagad tā ir mana dzīve.

Es domāju, ka viņi bija musulmaņi, bet viņi bija atšķirīgi, jo viņi uzskata, ka, nogalinot cilvēkus, kas tic citai reliģijai, jūs nokļūsit debesīs. Man bija draugi, kas bija musulmaņi, bet Korānā ir rakstīts, ka cilvēkus nogalināt ir aizliegts, un, kad es to teicu savai draudzenei, kura bija musulmane, viņa man teica, ka viņi ir dīvaini un vēlas, lai cilvēki domātu, ka musulmaņi ir ļauni. Bet es arī zinu, ka musulmaņi ir laipni cilvēki tāpat kā visi citi.

Bet ļaujiet man turpināt stāstīt, kas notika tālāk. Notika tas, ka mana tante ļaunajiem vīriešiem samaksāja 1 miljonu un viņi mūs palaida brīvībā. Es pazinu meiteni no turienes vārdā Lidija un viņai bija 13 gadi, gadu jaunāka par mani. Viņai nebija neviena, kas samaksātu tiem briesmīgajiem vīriešiem no Lībijas – un es domāju, ka viņi viņu nogalināja. Es nevarēju aizbraukt bez brāļa, mēs gribējām viņu paņemt pat tad, ja viņš bija miris. Mēs nevarējām beigt raudāt mēnešiem, jo mans brālis nomira un man bija žēl cilvēku, kas tur bija. Tas līdzinās holokaustam, bet es dzirdēju, ka tagad, kad nomira mans vecākais brālis, ir vēl ļaunāk.

Uz redzēšanos. Līdz rītam. Es tev šodien pietiekami daudz esmu teicis.

2010-07-10 Labvakar Mist!

Tie cilvēki ar ieroci un melnu masku ir kā Hitlers, jo viņi nogalina, sadedzina, griež un dara dažādas biedējošas un šausmīgas lietas, lai tikai iegūtu naudu. Viņi liek jums ienīst dienu, kad esat dzimis. Ja jūs redzētu tikai asaras birst no visām skumjām acīm, jūs pats sāktu raudāt.

Tagad arī tu esi skumjš, vai ne?

2010-09-09 Baigā jūra

Laba diena Mistir!

Tas atkal esmu es, un es jums teikšu. Vai vēlaties uzzināt vairāk? Labi! Es zinu, ka vēlaties uzzināt vairāk.

Tad nāca baisais ceļš. AK MANS DIEVS. Vairāk nekā simts cilvēku pievienojās un brauca milzu koka laivā. Jūra bija milzīga un biedējoša. Likās, ka okeāna vidū ir ciets caurums, kurā spēcīga gravitācija mūs visu laiku velk lejup. Bija arī sajūta, ka mēs visi noslīksim. Bija daudz cilvēku, kas no laivas iekrita baisajā jūrā un kļuva par barību lielajām haizivīm. Es visu laiku jutu, ka es vai kāds no maniem ģimenes locekļiem pēkšņi arī izkritīs no laivas un nomirs. Es nemāku peldēt un dzirdēju daudzus cilvēkus kliedzam un sakām "palīdziet man", un daudzi jau bija miruši un peldēja jūrā.

Es atceros, ka man gandrīz blakus sēdēja maza meitene un viņa pēkšņi nokrita no laivas, un es domāju, ka viņas māte arī nesa ūdeni kā mans tēvs. Bija vētra un zibeņoja, un bija ļoti auksts. Es pastiepu roku un mana roka visu laiku trīcēja, bet es nevarēju aizsniegt mazo un skaisto meiteni. Kad māte to ieraudzīja, viņa skrēja un ielēca lielajā jūrā. Abi nomira, un es zvēru, ka nevarēju beigt raudāt un dažreiz domāju, ka varbūt es būtu varējis izglābt viņu dzīvības, ja man nebūtu tik bail.

Toreiz es vēlējos, lai būtu precējies, jo tur atrasties bija sava veida elle. Pa ceļam daudzi cilvēki tika ievainoti, tāpēc es palīdzēju viņiem dziedēt brūces. Daudzi cilvēki bija ļoti pateicīgi par to, ko es viņu labā darīju, un mani vecāki ar mani lepojās. Es arī mazliet sapriecājos un man bija tikai 15 gadi. Es dzirdēju, ka Lībijā daudzi cilvēki mirst ļauno cilvēku dēļ, kuri vēlas naudu. Vairāk cilvēku mirst no Eritrejas, un valsts atrodas tuvu Etiopijai. Ja jūs būtu tur, Mistir, jūs vēlētos viņiem palīdzēt.

2011-09-07 Itālija

Sveika Mistij!

Mēs nolaidāmies Itālijā, un valsts ir tik skaista, un cilvēki ir ļoti izpalīdzīgi un laipni. Viņi mums ļoti palīdzēja. Viņi mums iedeva drēbes, ēdienu, dzērienu un telpas, kur mēs varētu atpūsties. Ļoti jauki cilvēki. Kad es skatījos futbolu, es parasti priecājos par viņiem. Pēc tam mēs devāmies uz ASV.

2011-12-01 Amerikas Savienotās Valstis

Sveika Mistij!

Visbeidzot, es šodien pastāstīšu kaut ko labu.

Bet mēs tam tikām cauri un sākām dzīvot normālu dzīvi, un man bija jāiet skolā tāpat kā visiem citiem bērniem. Es biju bezgala priecīga, kad mans sapnis piepildījās. Mēs nokļuvām ASV, kur dzīvo mana tante, un man bija 25 gadi, kad pabeidzu universitāti. Es biju jauka meitene un iemīlējos puišā vārdā Alekss. Viņš ļoti līdzinājās manam brālim, un viņam bija tāds pats vārds kā manam brālim. Mēs sanācām kopā, un es biju tik laimīga, kad biju kopā ar viņu, un tas bija tāpēc, ka es jutos kā kopā ar savu lielo brāli.

2011-12-07 Tētis teica "nē"

Sveiki, mans draugs Mistir!

Tagad es tev pastāstīšu kaut ko šausmīgu. Kad man palika 27 gadi, es paliku stāvoklī, to nezinot. Mani vecāki nezināja par manu draugu vai manu grūtniecību. Man bija tik bail, ka vecāki uz mani būs tik dusmīgi. Es nāku no kultūras ar stingriem noteikumiem, bet es tos neievēroju, es ievēroju savas sirds likumus.

Mana kultūra un mans tēvs bija ļoti stingri, tāpēc es zināju, ka mans tēvs atbildēs nē. Mēs ar puisi aizgājām uz manu māju un gandrīz visu izstāstījām tētim. Mans tēvs bija tik vīlies un dusmīgs. Viņš teica, ka gaida no manis daudz vairāk. Viņš noliedza un negribēja, lai es viņu apprecēju, pirmkārt, viņš bija nabags un otrkārt balts. Mani vecāki gribēja, lai es apprecēju kādu no tādas pašas kultūras, ādas krāsas un reliģijas, un, protams, viņam bija jābūt bagātam.

2012-01-02 Kāzas

Sveiks mans dārgais draugs!

Tas bija sen. Atvainojiet, ka nevarēju turpināt stāstīt. Tu droši vien mani saproti, jo zini, kāda ir mana dzīve cietumā, dažreiz es tik ļoti saspringstu un parasti saslimstu un guļu slimnīcā vairākus mēnešus vai gadus.

Mans draugs un es bijām tik vīlušies, kad mans tētis piespieda mani izvēlēties starp viņu un manu draugu. Es izvēlējos savu tēvu. Es aizmirsu viņam pateikt, ka esmu stāvoklī, un, kad pateicu tētim, viņš nomira un nokrita uz grīdas. Kad viņš pamodās, viņš mani ļoti sita un uz divām nedēļām ieslēdza manā istabā. Viņš nolēma mani apprecēt ar cilvēku, kurš nāk no tās pašas valsts, kur es. Viņš bija vecāks par mani, un es nesaprotu, kā mans tēvs uzdrošinājās ar mani to izdarīt.

Es zinu, ka mans tēvs nevēlējās mani sāpināt, bet viņš droši vien to darīja, jo bija ļoti dusmīgs uz mani. Viņš bija paņēmis arī manu mobilo telefonu, lai es nerakstītu īsziņas ar Aleksu. Bija divas nedēļas pirms manām kāzām, tāpēc tētis man atdeva manu telefonu. Kad es atvēru mobilo, bija 100 ziņas un 200 neatbildēti zvani, un tas bija no mana puiša. Tad es viņam piezvanīju un visu izstāstīju. Mēs plānojām, kā atrisināt problēmu.

2013-07-02 Iemesls, kāpēc es tagad esmu cietumā

Sveiks, dārgais Mistir!

Mēs nolēmām bēgt no ASV uz Zviedriju tajā pašā dienā, kad notika manas kāzas. Mana kāzu kleita bija uz gultas ar vīrieša uzvalku. Viņš valkāja baltu kreklu, melnas vīriešu kurpes, zilu kaklasaiti un melnas bikses. Es valkātu baltu kāzu kleitu un baltus papēžus. Kurpes atradās uz grīdas pie lielās gultas.

Ett mörkt rum där det står en säng klädd med ett sängöverkast. Ovanpå sängen ligger en brudklänning bredvid brudgumskläder i vitt och blått. På golvet står det ett par vita finskor i barnstorlek. På brudklänningen sitter det ett vitt kramdjur intill en brudkrona.

Kad bija 6:00 un es lēnām atvēru durvis un lēnām sāku iet uz priekšu. Bet tad nāca vecais vīrs, kurš grasījās mani precēt. Viņš pienāca man aiz muguras, parāva manus matus un teica:

- Vai jūs mēģināt aizbēgt vai nē? Haaaaaaaa, haaaaaaaa, haaaaaaaa!!!

Viņš smagi iesita man pa seju un visu laiku smējās. Viņš mani sauca par "padauzu", un es domāju, ka tas bija tāpēc, ka biju stāvoklī. Viņš mēģināja man vēlreiz iesist ar nazi uz galda, tāpēc es viņam ar nazi iedūru vēderā. Es baidījos, ka kļūstu par slepkavu, un es skrēju no mājas ar sarkanu un pārbiedētu seju. Mans ķermenis un rokas visu laiku trīcēja, un es gandrīz nevarēju beigt skriet. Kāzu drēbes tika atstātas uz gultas ar asinīm lielajā un baisajā mājā. Tā bija mana pirmā reize, kad valkāju kāzu kleitu, un man patika kāzu kleita, taču kāda nozīme tam, ja šis vīrietis nebija man īstā persona. Es nekad negribēju pievilt savus vecākus, bet tā notika.

2014-01-05 Policija

Es skrēju cik ātri vien varēju uz vietu, kur man bija paredzēts satikt savu puisi. Bet policija apturēja automašīnu, kurā es atrados, un aizveda mani uz cietumu. Tiesnesis nolēma, ka man jāpavada 25 gadi cietumā par cilvēka nogalināšanu. Viņi bija nolēmuši, ka man jāpavada mūžs cietumā par vīrieša nogalināšanu. Bet man paveicās, jo man bija labs advokāts un advokāts bija mans puisis.

2016-07-06 MIKJS

Man izauga vēders un man piedzima bērniņš un nosaucu viņu par Miku. Mikijs ir mana dāvana no Dieva, un viņš ir labākā dāvana, ko jebkad esmu saņēmis. Bet viņi mani aizveda atpakaļ uz cietumu. Tas nevarēja mani atturēt no mīlestības un es nevarēju ļaut vecākiem sabojāt manu nākotni, bet es sabojāju savu nākotni ar savām rokām un tikai pasliktināju to. Es sāku raudāt, kad sāku domāt par visu, kas ar mani notika.

2018-09-07 Atmiņas problēma

Labvakar Mist!

Ir arī kaut kas, ko es jums neteicu, proti, man bija dažas atmiņas problēmas pēc visa notikušā. Dienā, kad policija mani aizveda uz cietumu, es noģību un aizmirsu dažas lietas.

Es aizmirsu, kas es esmu. Tas, ko es tolaik atceros, bija karš dzimtenē, garie ceļi tuksnesī, cilvēki, kas gāja bojā uz ceļa, mana brāļa nāve, baisais cilvēks, elle un baisā jūra. Pēc tam es nogulēju slimnīcā 3 gadus, bet tagad man viss ir kārtībā, pateicoties manam draugam Aleksam. Es vēlos, lai tas viss nebūtu noticis, un es patiešām vēlos dzīvot savu veco dzīvi. Es gribu spēlēties ar saviem jaukajiem dzīvniekiem, barojot tos un audzējot dārzeņus savai vecmāmiņai. Es gribu dzīvot jaunu dzīvi, bet tas nekad nenotiks pēc manu vecāku un brāļa nāves. Dzīvē esmu daudz iemācījies, un viens no tiem ir būt apmierinātam ar to, kas tev ir. Es gribu teikt, ka jums nevajadzētu meklēt citas lietas, lai būtu laimīgs.

2020-11-09 MANS VECTĒVS

Sveika Mistij!

Esmu pastāstījusi gandrīz visu par savu dzīvi un ceru, ka tagad sapratīsi, kāpēc virsrakstā ierakstīju "tumšā dzīve". Zini, ko mans vectēvs mēdza teikt? Mans vectēvs mēdza teikt:

- Ja kāds teica, ka viņš tev iedos 1000 miljonus naudas, bet tu nākamajā rītā nepamodīsies. Jūs neņemtu naudu, tāpēc tas nozīmē, ka tā ir tik liela, ka esat dzīvs un elpojat, tāpēc jums vajadzētu būt laimīgam un pateicīgam, ka esat dzīvs.

2022-07-06 Mani vecāki

Es dzirdēju, ka mani vecāki nomira un ka mana māsa bija precējusies un viņai bija trīs bērni, bet man ļoti žēl, ka es nebiju kopā ar viņiem, kad viņi bija laimīgi un kad viņi bija skumji. Es nevaru aprakstīt savas skumjās sajūtas. Es nemitīgi centos raisīt sajūtas, kas manī bija bērnībā un tad, kad sēdēju blakus vecmāmiņai un mammai. Ja es varētu atgriezties laikā, es gribētu dzīvot savu veco dzīvi.

Mikijs tagad ir liels un Alekss nav precējies, jo gaida mani. Es dzirdēju, ka mani vecāki to nožēloja un ka viņi vēlāk uzzināja, ka nav svarīgi, kāda ir jūsu kultūra un no kurienes jūs nākat. Es arī domāju, ka svarīga ir personība, nevis jūsu kultūra vai krāsa.

Šodien ir mana pēdējā diena cietumā, un es esmu ļoti laimīgs. Es gribu redzēt, kā spīd saule, es gribu elpot tīru gaisu, es gribu ēst savu mīļāko ēdienu, es gribu dzert savu mīļāko dzērienu, es gribu spēlēties kā bērns, es gribu dejot un dziedāt, es gribu braukt Velosipēdu un lidot kā brīvs putns, es gribu šūpoties, es gribu nometni un grilēt ar ģimeni. Es gribu ēst saldējumu un peldēties, es gribu apskaut savu vīru un savu dēlu ar prieku, es gribu redzēt savu māsu un viņas ģimeni un es arī gribu iet uz savu vecāku bērēm un ar prieku runāt ar viņiem, lai viņi arī būs laimīgs. Man tagad ir 51 gads, tāpēc man ir laiks baudīt dzīvi kopā ar savu vīru un dēlu. Es domāju, ka tagad dzīve man būs gaiša.

2025-07-06 Mistir

Sveiks, mans labākais draugs!

Vai jūs zināt, ko es tagad daru? Sēžu kopā ar dēlu un vīru. Es darīju visu, ko gribēju. Joprojām spoži spīd saule un te ir ļoti karsts un drīz iešu peldēties, pirms būšu sarkans. Kā jau teicu: dzīve dažādiem cilvēkiem ir atšķirīga un dzīve mūs visu laiku māca. Pateicoties tev, Mistir, man nebija garlaicīgi, jo tu biji draugs, kurš mani klausījās, kad es visu laiku runāju un rakstīju. Bet es nevarēju rakstīt katru dienu, un tas bija tāpēc, ka es bieži slimoju. Paldies Mistiram, un es vienmēr esi ar mani. Arī mans vīrs un dēls tevi ļoti mīl.

AR ATKĀDI TUMŠĀ DZĪVE!

Vairāk ziņu

Siluett av Lund

Būvē labāku pasauli, reģistrējies zontas novada sapulcei Lund 5.-7.maijā.

2023-01-12

Saglabā kalendārā datumu 5. maiju! Zonta rīko atklātu pasākumu par sievietes veselību, vidi un...

En person sitter framför en datorskärm med ryggen vänd från kameran.

Zonta aicina vērsties pret digitālo vardarbību!

2022-11-25

25. novembrī sākas 16 dienas pret vardarbību pret sievietēm, kas ir atzīta visā pasaulē. Zonta apmeklē...

En kvinna med lockigt hår som tittar på dig.

Zonta saka nē

2022-11-07

25. novembrī sākas 16 dienu aktīvisms pret vardarbību dzimuma dēļ, kas ir 16 dienu ilgs...